Jūs esat strādājis Baltijas valstīs, Zviedrijā un tagad Latvijā. Kādas bija un ir galvenās atšķirības būvniecības nozarē starp šīm valstīm, ar kurām jums bija jāpielāgojas? Vai kāda no šīm atšķirībām jūs pārsteidza?

Pārvietojoties starp valstīm būvniecības nozarē, atšķirības var būt dažādos līmeņos, piemēram, likumdošanā, projektu vadībā, būvniecības kultūrā un tehnoloģiskajās pieejās. Piemēram:

• Skandināvijas valstīs būvniecības nozare ir ļoti regulēta, pastāv stingras kvalitātes un drošības prasības, kas var būt stingrākas nekā Baltijas valstīs. Savukārt Latvijā un citās Baltijas valstīs bieži ir lielāka elastība, taču tas prasa dziļāku izpratni par vietējiem likumiem un standartiem.
  
  
• Skandināvijā darba spēka kvalifikācijas prasības parasti ir augstākas, savukārt Latvijā un plašāk Baltijā lielāka atkarība no ārvalstu darbaspēka. Ir jāpielāgojas arī darba spēka valodas un kultūras daudzveidībai, kas Skandināvijas valstīs bieži ir vairāk integrēta nekā Baltijas valstīs.
  
  
• Skandināvijas būvniecības nozarē bieži uzsvars tiek likts uz ilgtermiņa plānošanu un kvalitāti, savukārt Latvijā var sastapt projektam orientētāku pieeju un saspringtākus termiņus, kas prasa ātru lēmumu pieņemšanu un elastību.
  
  
• Skandināvijas valstīs pārsvarā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas un digitalizācijas rīkus, piemēram, BIM (Būvniecības informācijas modelēšana), kas tur ir plaši izplatīta. Baltijas valstīs tehnoloģiju ieviešana notiek lēnāk, bet progresē ātri. Tomēr dokumentācija būvniecības objektos Latvijā ir daudz stingrāka nekā kaimiņvalstīs (Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā).
  
  
• Viens no pārsteidzošajiem aspektiem var būt birokrātijas un projektu vadības apjoms, kas nepieciešams pat mazākiem būvprojektiem Skandināvijas valstīs, salīdzinot ar Latviju vai citām Baltijas valstīm, kur bieži tiek pieņemti ātrāki un elastīgāki risinājumi. Pielāgošanās šīm atšķirībām prasa laiku, īpaši, ja darba procesi un prasības starp valstīm atšķiras.
  



Attēlā ir Holger Kald (pa labi) un Bauhub klintu attiecību vadītājs Andrē Purve (pa kreisi).

Latvijā ir valsts digitālās būvdokumentācijas sistēma Building Information System (BIS). Cik daudz šajā sistēmā vēl tiek izmantoti papīra risinājumi paralēli? Kā jūs vērtētu būvniecības dzīves cikla digitalizācijas līmeni Latvijā šodien?

Latvijas valsts digitālās būvdokumentācijas sistēma, Building Information System (BIS), ir nozīmīgs solis uz priekšu būvniecības nozares digitalizācijā. Tās mērķis ir digitalizēt visu būvdokumentāciju un samazināt nepieciešamību pēc papīra dokumentiem. Lai gan BIS ir pieejama un tiek izmantota, joprojām paralēli notiek zināma papīra dokumentācijas izmantošana. Tas bieži attiecas uz projektiem vai organizācijām, kur procesi vēl ir papīra formā vai būvatļaujas ir izsniegtas pirms BIS ieviešanas.

• Īpaši mazākos vai konservatīvos uzņēmumos, kur papīra dokumentācija ir ierasta prakse, joprojām var novērot papīra un digitālo sistēmu paralēlu izmantošanu. Lielāku un mūsdienīgāku projektu gadījumā tiek centies minimizēt papīra izmantošanu, bet praksē joprojām var atrast papīra kopijas vai fiziskus parakstus uz dažiem oficiāliem dokumentiem, jo dažas procedūras vēl nav pilnībā digitalizētas vai iesaistītie dalībnieki ar tām nav pilnībā iepazinušies.
  
  
• Pēdējos gados Latvijā ir panākts ievērojams progress būvniecības nozares digitalizācijā, un BIS ir labs sākums. Digitalizācija aptver visu būvniecības procesu, bet līmenis atšķiras starp dažādām posmu fāzēm.
  
  
• Kopumā var teikt, ka Latvijā digitalizācijas jomā ir panākti ievērojami panākumi, taču nozare joprojām atrodas pārejas posmā. Pilnīga papīra dokumentu izzušana un visu iesaistīto pušu pāreja uz digitālajiem risinājumiem prasīs vēl laiku, lai gan progress ir ļoti ievērojams.

Cik daudzi no Mapri jaunajiem projektiem pašlaik tiek pārvaldīti Bauhub? Kā jūsu komanda ir izmantojusi Bauhub, lai uzlabotu sadarbību un saziņu starp projektu iesaistītajām pusēm? Vai esat pamanījis kādas izmaiņas darba procesos vai projektu efektivitātē?

Mapri Buve šobrīd pārvalda 20 projektus Bauhub, no kuriem 13 ir aktīvi. Pārējie ir pabeigti vai garantijas periodā. Esmu 100% pārliecināts, ka sistēmai tiks pievienoti vēl vairāk projektu.

Mūsu Mapri Buve objektu komandas katru dienu attīstās un mācās, izmantojot Bauhub.

Kā mēs izmantojam Bauhub un kā tas palīdz mums:

• Visa nepieciešamā dokumentācija projektiem—plāni, rasējumi, līgumi, grafiki un citi svarīgi dokumenti—ir viegli pieejama Bauhub un apkopota vienā sistēmā visām projekta iesaistītajām pusēm. Tas samazina risku, ka dalībnieki strādās ar novecojušām versijām, un nodrošina ātru piekļuvi informācijai. Protams, kādam tas ir jāpārvalda un jāatjaunina.
  
  
• Bauhub ļauj reāllaikā atjaunināt dokumentus un nosūtīt paziņojumus visām iesaistītajām pusēm, kad tiek veiktas izmaiņas. Tas uzlabo saziņu un novērš kavējumus, ko varētu radīt informācijas trūkums.
  
  
• Komandas, pasūtītāji, uzraudzība, projektētāji un apakšuzņēmēji—visi, kas saistīti ar konkrētu projektu, var pievienot komentārus un piezīmes tieši rasējumiem un dokumentiem, kas atvieglo problēmu risināšanu un sniedz skaidrāku pārskatu par jautājumiem, kuriem nepieciešama tūlītēja reakcija. Sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir kļuvusi daudz vienmērīgāka, jo visi var ātri un viegli piekļūt nepieciešamajiem datiem un dokumentācijai, negaidot papīra kopijas vai e-pastus. Tas samazina kļūdas un lieku laika tērēšanu.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie šķēršļi jaunas programmatūras un tehnoloģiju ieviešanai būvniecības uzņēmumos? Kā šos šķēršļus pārvarēt, lai mudinātu arī citus būvniecības uzņēmumus sekot šim piemēram?

Būvniecības nozarē vienlaikus tiek izmantoti daudzi dažādi analoģiski rīki un sistēmas. Jaunas programmatūras integrācija ar esošajām sistēmām var būt sarežģīta. Lēmumu pieņēmēju līmenī var pastāvēt pretestība jaunās tehnoloģijas ieviešanai, īpaši, ja trūkst tiešas pieredzes ar digitalizāciju. Jauninājumi var šķist riskanti un nevajadzīgi.

Lai pārvarētu šos šķēršļus, ir svarīgi saprast, ka veiksmīgai tehnoloģijas ieviešanai ir nepieciešama stratēģiska plānošana, apmācības un vadības atbalsts. Ir jāuzsver, ka digitalizācija nav pašmērķis, bet gan rīks—rīks, kas uzlabo efektivitāti, samazina kļūdas un ilgtermiņā palīdz ietaupīt izmaksas. Lai panāktu progresu, jāveic pakāpeniski soļi un jānodrošina atbalsts darbiniekiem, lai viņi spētu pielāgoties pārmaiņām un pieņemtu jaunos risinājumus.

Mapri Buve gadījumā Bauhub ir bijis ļoti noderīgs. Kā valdes loceklis es uzskatu Bauhub par rīku, kas ļauj man attālināti sekot līdzi projektu statusam un attīstībai, jo man ir pastāvīga un aktuāla piekļuve visai būtiskajai informācijai. Viss ir vienuviet un ātri pieejams.

Arita Šolina, projektu vadītāja asistente uzņēmumā Mapri Buve par Bauhub:

"VIETĒJAIS, ĒRTS, PROGRESĪVS: Lietojot Bauhub ir patīkami apzināties, ka šādu kvalitatīvu produktu, kas atvieglo būvniecības procesu organizāciju, nodrošina savējie – tepat Igaunijā. Bauhub atbalsts ir viegli sasniedzams un atvērts ierosinājumiem, lai padarītu Bauhub vidi maksimāli ērtu lietotājam."

Bauhub ir atvieglojis ikdienas darbu šādi:

• Visa dokumentācija pieejama vienotā vidē;
  
  
• Iespēja viegli skatīt rasējumus gan PDF, gan DWG formātā, kā arī 3D modeļus;
  
  
• Visaptveroša saziņas vēsture katram uzdevumam uzdevumu sadaļā;
  
  
• Ātra un viegli izsekojama dokumentu plūsma – koordinācija un parakstīšana vienā vidē.

Mapri Buve apakšuzņēmēju pieredze ar Bauhub: